Paļāvība uz sevi

Cilvēka dzīve no dzimšanas līdz nāvei ir pārpilna ar visdažādākā veida uztraukumiem. Vienīgais veids kā izvairīties no visiem šiem uztraukumiem  ir pievērst savu prātu Dievam un visu laiku domāt par Viņu.

Bez tam, cilvēkiem jāattīsta sevī paļāvība uz sevi. Viņiem nevajag skatīties uz to, ko citi cilvēki un valdības var priekš viņiem izdarīt. Jums jādara viss, lai palīdzētu sev, un izbaudītu sava darba augļus.

Vairumam cilvēku šobrīd nav ne ticības sev, ne noteiktības pildīt to, ko viņi vēlas. Viņi vēlas iegūt ātrus rezultātus bez nepieciešamās piepūles no savas puses. Kā gan tas varētu notikt? Ir nepareizi novelt atbildību uz Dievu vai uz valdību. Bez šaubām, Dievs var mums palīdzēt, bet Viņš sagaida, lai pirms Dievišķīgās palīdzības meklēšanas  jūs izmantotu jums dotos spēkus un talantus.

Paļauties uz Dievu, pilnībā (maksimāli) neizmantojot Jums no Dieva dotās spējas – tas ir nepareizs ieteikums.

Cilvēkiem vajag censties attīrīt apkārtējo vidi, kurā viņi dzīvo. Nekur nav miera vai harmonijas.

Uzticīgajiem vajag censties attīrīt un iesvētīt šo atmosfēru, attīstot mīlestību un praktizējot cilvēciskās vērtības. Dažās vietās viņi var saskarties ar iebildumiem vai grūtsirdību. Viņiem vajag pārvarēt šos šķēršļus. Kritiķi ir līdzīgi kaitniekiem, kuri var izpostīt ārkārtīgi vērtīgas lietas.