"Uzturs un veselība: Ko saka Konstantīns Žiharevs?"

Veselība uz priekšu: Pārbaudes un profilakse. Datoru Ekspress veselības diagnostika: Ātra un precīza
Pāriet uz saturu

"Uzturs un veselība: Ko saka Konstantīns Žiharevs?"

Veselība uz priekšu: Pārbaudes un profilakse
"Uzturs un veselība: Konstantīna Žihareva padomi labklājībai!"

Uztura ietekme uz cilvēka veselību

Šajā rakstā mēs runāsim par to, kā pareizas pārtikas lietošana var mainīt jūsu veselību uz labo pusi. Uzziniet, kādus pārtikas produktus vajadzētu iekļaut savā uzturā, lai justos enerģiskāks un dzīvotu ilgāk! Uzzini, kā uzturs ietekmē mūsu veselību un ko par to domā eksperts Konstantīns Žiharevs. Šajā ierakstā dalāmies ar praktiskiem padomiem un interesantiem faktiem, kas palīdzēs saprast, kādi ēšanas ieradumi veicina labklājību!

Uzturs ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē cilvēka veselību. Tas nosaka jūsu fizisko stāvokli, enerģijas līmeni, orgānu un sistēmu kvalitāti un vispārējo veselību. Pareizi sastādīts uzturs www.diagnostika.lv palīdz saglabāt veselību, novērst slimības un uzlabot dzīves kvalitāti. Apskatīsim galvenās uztura sastāvdaļas un to ietekmi uz organismu.

Olbaltumvielu nozīme uzturā

Olbaltumvielas ir organisma šūnu, audu, orgānu un enzīmu būvmateriāls. Tās ir iesaistītas muskuļu atjaunošanā, hormonu un antivielu veidošanā, nodrošina muskuļu masas augšanu un uzturēšanu, kā arī imūnsistēmas normālu darbību.

Olbaltumvielu avoti:

- Dzīvnieku olbaltumvielas: gaļa (liellopu, cūkgaļa, vistas gaļa), zivis, olas, piena produkti (siers, jogurts, biezpiens).
- Augu olbaltumvielas: pākšaugi (lēcas, pupas, aunazirņi), sojas produkti (tofu, sojas piens), rieksti un sēklas (mandeles, valrieksti, saulespuķu sēklas).

Kad vislabāk lietot olbaltumvielas:

- No rīta un pēcpusdienā olbaltumvielas palīdz uzturēt enerģijas līmeni un sāta sajūtu, īpaši kombinācijā ar augu valsts pārtikas produktiem.
- Vakarā, īpaši pēc fiziskas slodzes, olbaltumvielas palīdz audu atjaunošanai un reģenerācijai. Vakariņas, kas satur olbaltumvielas (piemēram, zivis, vistas gaļu vai biezpienu), atbalsta organisma atjaunošanās procesus miega laikā.

Augu pārtikas nozīme

Augu pārtika ir augļi, dārzeņi, zaļumi, graudaugi un pākšaugi. Tā ir bagāta ar vitamīniem, minerālvielām, šķiedrvielām un antioksidantiem, kas palīdz uzturēt pareizu organisma darbību un stiprina imūnsistēmu.

Augu pārtikas priekšrocības:

- Uzlabo gremošanu šķiedrvielu satura dēļ.
- Samazina sirds un asinsvadu slimību un diabēta risku.
- Palīdz uzturēt veselīgu svaru, jo ir maz kaloriju, bet nodrošina ilgstošu sāta sajūtu.

Augu pārtikas avoti:

- Dārzeņi: brokoļi, spināti, burkāni, kāposti, kabači.
- Augļi: āboli, apelsīni, banāni, ogas.
- Zaļumi: pētersīļi, dilles, salāti, rukola.
- Graudaugi un pākšaugi: kvinoja, griķi, lēcas, zirņi.

Kad vislabāk ēst augu izcelsmes pārtiku:

- Augļi un dārzeņi palīdzēs iedarbināt vielmaiņu un nodrošinās organismu ar vitamīniem un antioksidantiem.
- Pēcpusdienā: pusdienas ar daudz dārzeņiem un zaļumiem, papildinātas ar olbaltumvielām un ogļhidrātiem, sniegs jums enerģiju visai dienai.
- Vakarā: viegla dārzeņu maltīte atvieglos gremošanu un pirms gulētiešanas neradīs smaguma sajūtu.

Ogļhidrātu loma uzturā

Ogļhidrāti ir organisma galvenais enerģijas avots. Tie ātri sadalās par glikozi, kas tiek izmantota, lai uzturētu fizisko un garīgo aktivitāti. Ogļhidrātus iedala vienkāršajos (ātrajos) un saliktajos (lēnajos) ogļhidrātos.
- Vienkāršie ogļhidrāti ātri paaugstina cukura līmeni asinīs, bet nodrošina īslaicīgu enerģiju. Avoti: cukurs, saldumi, baltmaize, saldie dzērieni.
- Sarežģītie ogļhidrāti enerģiju nodrošina pakāpeniski, saglabājot stabilu cukura līmeni asinīs un sniedzot ilgstošu sāta sajūtu. Avoti: pilngraudu produkti, dārzeņi, pākšaugi.

Ogļhidrātu avoti:

- Sarežģītie ogļhidrāti: pilngraudu graudaugi (auzu pārslas, griķi, kvinoja), pākšaugi (pupas, lēcas), kartupeļi, dārzeņi.
- Vienkāršie ogļhidrāti: augļi (banāni, āboli), medus, cukurs, konditorejas izstrādājumi.
Kad labāk lietot ogļhidrātus:
- Rīta pusē: ogļhidrāti nodrošinās organismu ar enerģiju dienas pirmajai pusei. Labāk izvēlēties saliktos ogļhidrātus, piemēram, auzu pārslas, pilngraudu maizi vai griķus.
- Pēcpusdienā: ogļhidrātus var kombinēt ar olbaltumvielām, lai uzturētu enerģijas līmeni līdz vakaram.
- Vakarā: jāizvairās no vienkāršajiem ogļhidrātiem, jo tie var izraisīt cukura līmeņa paaugstināšanos un samazināt miega kvalitāti. Labāk lietot minimālu daudzumu salikto ogļhidrātu, piemēram, dārzeņu veidā.

Šeit ir pareizas un sabalansētas diētas plāna piemērs pieaugušajam. Šis plāns ietver optimālu olbaltumvielu, tauku, ogļhidrātu, vitamīnu un minerālvielu kombināciju. Tas ir izstrādāts vienai dienai, un to var pielāgot atbilstoši individuālajām vajadzībām un vēlmēm.

Brokastis (07:00 - 09:00).
Rīta maltītei jānodrošina organisms ar enerģiju un jāpalīdz iedarbināt vielmaiņu.
1. auzu pārslu putra uz ūdens vai piena ar piedevu:
2. ogas (mellenes, avenes, zemenes) - antioksidantu un vitamīnu avots.
3. linu vai čia sēklas - veselīgo tauku un šķiedrvielu avots.
4. 2 vārītas vai olu kultenīši - olbaltumvielas, kas nodrošina sāta sajūtu un dod organismam celtniecības materiālu šūnām.
5. Zaļā tēja vai kafija bez cukura - antioksidantu avots un mērens kofeīna daudzums, kas palielina modrību.
6. 1 auglis (ābols vai banāns) - ogļhidrāti un šķiedrvielas.

Rīta uzkodas (11:00).
Neliela uzkoda starp brokastīm un pusdienām palīdzēs uzturēt enerģijas līmeni un novērsīs pārēšanās iespēju pusdienās.
1. Grieķu jogurts (dabīgs, bez cukura) - olbaltumvielu un probiotiku avots veselīgai gremošanai.
2. Sauja riekstu (mandeles vai valrieksti) - veselīgu tauku un magnija avots.

Pusdienas (13:00 - 14:00).
Galvenā maltīte, kurai jāsatur olbaltumvielas, saliktie ogļhidrāti un šķiedrvielas.
1. Vistas krūtiņa vai zivs (lasis, tuncis) - porcija olbaltumvielu, kas bagātas ar omega-3 un aminoskābēm.
2. Brūnie rīsi vai kvinoja - saliktie ogļhidrāti, kas nodrošinās ilgstošu sāta sajūtu un enerģiju.
3. Svaigu dārzeņu salāti (gurķi, tomāti, salāti, spināti) ar olīveļļu - vitamīni, minerālvielas un veselīgie tauki.
4. Ūdens ar citronu - hidratācijai un papildu porcijai C vitamīna.

Pēcpusdienas uzkodas (16.00).
Pēcpusdienas uzkodas palīdz uzturēt cukura līmeni asinīs un neļauj justies ļoti izsalkušam līdz vakariņām.
1. biezpiens (150 g) vai jēli burkāni - viegls olbaltumvielu un šķiedrvielu avots.
2. Augļi (apelsīns vai bumbieris) - dabīgie cukuri un vitamīni.

Vakariņas (18:00 - 19:00).
Vakarā organisms gatavojas atpūtai, tāpēc ēdienam jābūt vieglam un viegli sagremojamam.
1. Cepta zivs (menca, makrele) vai grilēta vistas gaļa - olbaltumvielas, kas nepieciešamas audu atjaunošanai.
2. Sautēti dārzeņi (brokoļi, kabači, burkāni) vai salāti ar olīveļļu - vitamīnu un minerālvielu avots.
3. Griķi vai kvinoja (nelielos daudzumos) - saliktie ogļhidrāti, kas nerada cukura līmeņa paaugstināšanos asinīs.

Vakara uzkodas (ja nepieciešams, 20:00)
Viegla vakara uzkoda palīdzēs novērst izsalkumu pirms gulētiešanas, taču tā nedrīkst būt smaga.
1. Glāze kefīra vai jogurta - probiotiku un olbaltumvielu avots.
2. Daži rieksti vai sēklas - veselīgi tauki un neliels daudzums olbaltumvielu miega un atveseļošanās atbalstam.

Svarīgi ieteikumi:
- Ūdens: visas dienas garumā jādzer pietiekami daudz ūdens, aptuveni 1,5-2 litri. Ūdens palīdz uzturēt hidratāciju un uzlabo gremošanu.
- Porciju lielums: Kontrolējiet porciju lielumu, lai izvairītos no pārēšanās. Olbaltumvielu porcijai jābūt plaukstas lielumā, ogļhidrātu porcijai jābūt apmēram 1/2 glāzes, bet dārzeņus var ēst neierobežotā daudzumā.

- Izvairieties no pievienotā cukura: centieties pēc iespējas samazināt saldumu, konditorejas izstrādājumu un cukurotu dzērienu patēriņu. Šie pārtikas produkti satur tukšas kalorijas un kaitē vielmaiņai.

- Ēšanas regularitāte: centieties ēst ik pēc 3-4 stundām, lai uzturētu stabilu enerģijas līmeni un izvairītos no liela izsalkuma.
Šāds sabalansēta uztura modelis palīdzēs Jums saglabāt veselību, enerģijas līmeni un normālu svaru.

Secinājumi

Pareizs uzturs ir olbaltumvielu, ogļhidrātu un augu valsts pārtikas līdzsvars, kas tiek lietots optimālā proporcijā. Olbaltumvielas nodrošina organismu ar būvmateriāliem, ogļhidrāti - ar enerģiju, bet augu valsts pārtika - ar vitamīniem, minerālvielām un šķiedrvielām. Ir svarīgi ņemt vērā ēdienreižu laiku: ogļhidrātus vislabāk lietot no rīta, olbaltumvielas - no rīta un vakarā, bet augu valsts pārtikas produktiem jābūt katrā ēdienreizē. Šāda pieeja palīdz saglabāt veselību, enerģiju un uzlabot vispārējo pašsajūtu.

Frakcionēta ēšana ir ēšanas sistēma, kurā cilvēks ēd mazas, bet biežas maltītes, aptuveni ik pēc 2-3 stundām. Galvenais dalīto ēdienreižu mērķis ir uzturēt stabilu cukura līmeni asinīs, novērst pārēšanās iespēju un uzlabot vielmaiņu.

Daļveida ēšanas pamatprincipi:

Ēšanas biežums: ēd 5-6 reizes dienā nelielās porcijās.

Porciju kontrole: katra maltīte ir neliela, lai nepārslogotu gremošanas sistēmu un novērstu smaguma sajūtu.
Ēdiena dažādība: uzturā jābūt olbaltumvielām, ogļhidrātiem un taukiem pareizā proporcijā. Dalīta maltīte palīdz uzturēt līdzsvaru starp šiem elementiem.
Stabils cukura līmenis asinīs: biežas ēdienreizes novērš cukura līmeņa paaugstināšanos asinīs, kas samazina izsalkumu un tieksmi pēc saldumiem vai pārēšanās.

Metabolisms: biežas ēdienreizes stimulē vielmaiņu, jo organisms pastāvīgi saņem nelielu enerģijas daudzumu, nejūtot uzturvielu trūkumu.

Biežu ēdienreižu priekšrocības:

Regulāras ēdienreizes uztur aktīvu vielmaiņu, kas palīdz saglabāt vai zaudēt svaru.
Stabils enerģijas līmenis: Dalītas ēdienreizes novērš cukura līmeņa paaugstināšanos asinīs, kas palīdz uzturēt stabilu enerģijas līmeni visas dienas garumā.

Mazāks izsalkums: Tā kā ēdiens tiek ēsts ar regulāriem intervāliem, cilvēks nejūt pēkšņus izsalkuma lēkmes un var vieglāk kontrolēt apetīti.

Saglabāt normālu svaru: Pārēšanās kļūst mazāk iespējama, jo persona izvairās no pārāk liela izsalkuma sajūtas, kas parasti noved pie liela ēdiena daudzuma apēšanas vienā reizē.

Uzlabota gremošana: Mazākas ēdiena porcijas organisms vieglāk sagremojas, tādējādi samazinot greēšanas sistēmas slodzi.

Trūkumi:

Biežās ēdienreizes ir jāplāno un jāsagatavo, un tas var būt neērti darba dienas vai aktīvā dzīvesveida laikā.
Pārmērīga kaloriju uzņemšanas risks: Ja netiek kontrolētas porcijas, dalītas ēdienreizes var izraisīt pārmērīgu kaloriju uzņemšanu, kas var veicināt svara pieaugumu.

Pareizas pārtikas produktu izvēle: Lai dalītā ēdināšana būtu veiksmīga, ir svarīgi izvēlēties veselīgus un uzturvielām bagātus pārtikas produktus, izvairoties no pārmērīga daudzuma ātro ogļhidrātu vai neveselīgas pārtikas.

Dalītas ēdienreizes piemērs:

Brokastis (07:00): auzu pārslu putra ar augļiem.
Uzkodas (10:00): jogurts vai rieksti.
Pusdienas (13:00): Vistas krūtiņa ar dārzeņiem un kvinoju.
Uzkodas (16:00): augļu vai dārzeņu salāti.
Vakariņas (19:00): tvaicēta zivs ar sautētiem dārzeņiem.
Vakara uzkoda (21:00): biezpiens vai kefīrs.

Secinājumi
Dalītais uzturs ir sabalansēta ēšanas sistēma, kas palīdz uzlabot vielmaiņu, uzturēt stabilu enerģijas līmeni un novērst pārēšanās iespējas.
Apskatīt ziņu avotu:


Kopējā veselības pārbaude. Profilaktiskās veselības pārbaudes. Regulāras ķermeņa pārbaudes. Datoru Ekspress veselības diagnostika: Ātra un precīza

Datoru Ekspress veselības diagnostika:
Ātra un precīza
Psiholoģiskās problēmas un fiziskā veselība
Psiholoģiskās problēmas, kā stress, trauksme un depresija, var būtiski ietekmēt cilvēka fizisko veselību. Emocionāli traucējumi palielina stresu organismā, izraisot šādas sekas:
Imūnsistēma
Organisma spēja cīnīties ar infekcijām un slimībām ir vājāka.
Sirds un asinsvadu sistēma
Paaugstināts hipertensijas, sirds slimību un insulta risks.
Gremošanas sistēma
Var rasties tādas problēmas kā kairinātu zarnu sindroms, čūlas un citi traucējumi.
Muskuļu sistēma
Hronisks stress izraisa muskuļu sāpes, krampjus un galvassāpes.
Miegs
Miega traucējumi un bezmiegs pasliktina vispārējo veselības stāvokli.
Psiholoģiskās problēmas un fiziskā veselība ir cieši saistītas, un emocionālais diskomforts var ievērojami novājināt organismu.
Atgriezties pie satura